” Eiropas Savienība - gaišā nākotne vai lamatas Latvijai?
Katru dienu pa radio un TV dzirdam ES slavinājumu. No tā neatpaliek arī lielākas dienas un vakara avīzes, un tāpēc tajās neatskan argumentēts Pret . Tātad visi esot par ātrāku iestāšanos ES. Bet kā tad ir īstenībā ? Kas ir tie iemesli, kuri liek tā aģitēt par jaunajām kopējām mājām?
Mūsu valsts vadītāju un Saeimas deputātu interese ir pašsaprotama ES gaida jauni labi atalgoti amati, papildus iespējas tikt pie lielākas varas un bagātības.
Politiskās partijas tai skaitā opozīcijas, ari aktīvi aģitē par drīzāku iestāšanos ES. Kāpēc ? Lai atbildētu uz šo jautājumu, atgriezīšos 5-u gadu vecā pagātnē, kad 1992 gada pavasarī man bija vienreizēja iespēja par Zviedrijas Centra partijas līdzekļiem kopā ar grupu Latvijas Zemnieku Savienības biedru pabūt Zviedrijā. Tās 10 Zviedrijā pavadītās dienas vēl joprojām atceros kā vienu no gaišākajiem savas dzīves brīžiem.
Taču tagad, objektīvāk spriežot, nākās atzīt, ka jau toreiz zviedru politiķi mums izlika lamatas, kurās esam iekrituši. Tātad vispirms iebaroja, tai skaitā, ierindas LZS biedrus un pēc tam ar Zemnieku Savienības "spici" varēja operēt kā vajadzīgs Zviedrijai un tās biznesmeņiem. Vislabākā liecība tam ir Latvijas Zemnieku Federācijas " pārdošanās" zviedriem. Jau Andra Auziņa laikā LRF - zviedru zemnieku federācija sāka materiāli, tai skaitā ar naudas līdzekļiem atbalstīt LZF. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, ja tā rezultātā "Rīgas Dzirnavnieka" kontrolpakete nenonāktu LRF meitas uzņēmuma īpašumā. Nevienam nav liels noslēpums, ka šai lietā ir iesaistīta arī slavenā Ave Lat grupa.
Tāpēc paši galvenie iemesli, kāpēc mūs atbalsta "rietumu draugi" ir tīri ekonomiski - par sviestmaizi nopirkt mūsu uzņēmumus, iegūt jaunus tirgus, lētu un arodbiedrību neaizsargātu darbaspēku, atvieglotu nodokļu politiku, netīrās naudas atmazgāšanas iespējas.
Daudziem rietumu politiķiem tāpat kā mūsējiem tā ir iespēja tikt pie jauniem labi apmaksātiem amatiem savās valstīs un ES. Uz Latviju pēdējā laikā brauc dažādi Eiropas emisāri un māca mūs, kādi likumi jāpieņem un kā jāuzvedas, lai ātrāk tiktu ES Viņiem patīk mūs iebaidīt ar to, ka vēl neesam gatavi šai jaunajai leiputrijai, kādu to mīl iztēloties Aleksandrs Kiršteins. Jo sevišķu šoku un apjukumu izraisīja ES paziņojums, ka paplašināšanās 1-jā kārtā iekļūs Igaunija un nevis Latvija un Lietuva. Kāda traģēdija ? Bet to jau tieši ES vajadzēja, lai mēs te vaimanātu un paššaustītos, tādējādi ātrāk piekrītot ES diktātam. Jo tad mēs vēl ar lielāku entuazismu centīsimies pierādīt, kāpēc mums pēc iespējas ātrāk jāiestājas ES. Taču atšķirībā no tā, ko mūsu eiromīļi cenšas "ieborēt" mums par šādu ES lēmumu, ES politiķi, acīmredzot, konstatēja, ka Igaunijai ir vislielākais tirdzniecības deficīts. Respektīvi tā ir vairāk nopirkta kā pārējās divas Baltijas valstis un tādējādi ir gatavāka „paņemšanai”.
Kas tad Eiropas emisārus visvairāk interesē, lai pie mums izmainītos ? Vispirms viņus interesē daudz liberālāks Pilsonības likums: Apmēram tāds, kādu to pieprasa Krievija. Vēl ātrāka privatizācija par labu ārvalstu lielkapitālam. Eiroemisāri visvairāk būtu apmierināti, ja pāri palikušos sertifikātus mēs pārdotu viņiem tā, lai tie garantēti varētu nopirkt mūsu uzņēmumu kontrolpaketes Neaizmirsīsim, ka kontrolpaketes turētajam viens sertifikāts formālas izsoles rezultātā tiek novērtēts tuvu tā nominālvērtībai, nevis kā mums publiskajā piedāvājumā tā vērtība labi, ja pašlaik būs ap vienu latu (1997.gads).
Tātad viņu galvenais mērķis it atbrīvot Latvijas tirgu lielajām ārvalstu finansu haizivīm Bet tās savukārt nopirks Latvijas politiķus un loks būs noslēdzies
Manuprāt galvenais arguments, lai vēl speciāli neprasītos ES ir tas, ka ES būs jau pusLatviju nopirkusi un viņiem pašiem būs izdevīgāk , ja mēs būsim tajā.
Mūsu politiķu glupību apliecina Inkēna kunga nesenā gaušanās "Globusā" par to, ka ES 5-os gados Latvijai esot uzdāvinājusi 165 miljonu ECU (Eiro). Jājautā šim un citiem "zinātniskā kapitālisma" apoloģētiem, cik naudas un citu Latvijas bagātību ir nonākušas ES valstu rīcībā Latvijas banku krīzes un citu afēru dēļ.
PSRS mūsu dzīvi regulēja tūkstošiem idiotisku likumu un instrukciju, lai pieminam kaut vai to, ka jaunas tortes recepte bija jābrauc apstiprināt uz Maskavu. ES mūs sagaida ap 10 000 dažādu normatīvo aktu. Vai tad tā būs tā ilgi gaidītā brīvība ? Vai Eirounifikācija arī bez Sibīrijas un Gulāgiem tāpat neiznīcinās latviešu tautu ?
Gēbelsiskajai atbalsta gūzmai par labu ES ( PSRS) gribu likt pretī fundamentālāko dabas likumu - enerģijas un masas nezūdamības likumu: NEKAS TAČU NERODAS NO NEKĀ ! Tātad Francijai un Anglija nebūtu mūs jāuztur par savu nodokļu maksātāju naudu. Taču būtu diezgan loģiski to prasīt gan Vācijai, gan Krievijai, jo tieši šīs valstis ir atbildīgas par Latvijas patreizējo postu. Lai tad mūsu mīļie deputāti nobalso un valdība panāk, ka Vācija un Krievija samaksā mums vismaz pa 10 miljardiem latu !!! Vai tas būtu taisnīgi? Protams, taču līdz tādai humānai rīcībai Eiropai vēl ir ārkārtīgi tālu. Tā kā nelolosim jebkādas ilūzijas par to, ka mums kāds no visas sirds gribēs palīdzēt.
Noslēdzot savus savus argumentus Pret ES gribu teikt, ka negribu laimes meklētāju pū|us no Eiropas un Āzijas ( Laikam kādam Latvijas politiķim ļoti trūkst arābu teroristu), negribu totālo provokatīvo informatīvo fonu mūsu bērnu un jauniešu morālai degradācijai. Taču |oti gribu gan plaukstošus Latvijas laukus un attīstu Latvijai un latviešiem piederošu rūpniecību.
Tāpēc referendumā, ja to politiķi šodien pieļautu, balsotu PRET iestāšanos ES.
1997. gada 15. novembrī Aivars Punka”
p.s. Lieki piebilst, ka pirms 11.gadiem neviena avīze šo rakstu negribēja publicēt. Toreiz arī ar Internetu lielākā daļa no mums, ieskaitot mani, bija uz JŪS, tāpēc arī tur šīs idejas nebija iespējams atspoguļot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru