Šajās ES parlamenta vēlēšanās balsoju par diviem cilvēkiem no ZZS - Armandu Krauzi (5.vieta sarakstā) un Ilzi
Kļavu (13.vieta sarakstā). Pirmo pazīstu kā bijušo LOSP valdes priekšsēdētāju,
biškopi aktīvu Latvijas zemnieku interešu lobiju Briselē. Savukārt Ilze Kļava
ir bijusi ilggadīga Latvijas mazpulku
vadītāja un joprojām turpina tajos darboties. Manuprāt tieši šie divi cilvēki
bija pelnījuši vietu Eiroparlamentā nevis populiste Iveta Grigule, kura pēc
ievēlēšanas notēloja „slimu” un neieradās uz Dombura studiju. Arī pārējos
9.saraksta kandidātus izsvītroju.
Bet es vēl labprāt būtu balsojis par LSDSP 3.sarakstu un atstājis tajā tikai sesto kārtas numuru Juri Dzelmi zinātnieku
kvantu ķīmijas jomā.
No Latvijas Atdzimšanas partijas saraksta atstātu saraksta
līderi Andri Rubinu un Tautas Frontes vienu no izveidošanas iniciātoriem Valdi
Šteinu (3.vieta sarakstā).
Tāpat Eiroparlamentā vēlētos redzēt vienīgo goda vīru no
KDS banku speciālistu profesoru Ivaru Brīveru (5.vieta sarakstā).
Un kā septītais mans favorīts būtu filmas padomju stāsts
izveidotājs Edvīns Šnore (4.vieta) no NA. Ievēlēto Robertu Zīli izsvītrotu pat
ar divām svītrām kā pilnīgi atrāvušos no Latvijas realitātes.
Protams, ka es līdzīgi gribētu arī balsot visās turpmākajās
vēlēšanās. Vismaz vārdos par to iestājas „No sirds Latvijai” līdere Ingūna
Sudraba. Ja šī partija vēl pirms vēlēšanām ierosinās referendumu par
jaunu vēlēšanu likumu, tad iespējams tas nebūs tikai priekšvēlēšanu triks, jo
labi zināms, ka Saeima nekad neatbalstīs ideju, ka nav vajadzīgas Saeimas
vēlēšanu procentu barjeras, saraksti ir grozāmi, tos var iesniegt jebkura 100
cilvēku grupa, bet par Saeimas deputātu viens cilvēks drīkst būt tikai 2
termiņus pēc kārtas.
Par to esmu savulaik rakstījis BDz rakstā - „Baronlaiki” un
patiesas tautvaldības iespējas Latvijā!
