pārpublicēts no laikraksta "Bauskas Dzīve" 29.05.2018
Nebija nekāda armēņu genocīda - tāda lūk „atklāsme” Delfos pirms kāda laiciņa nākusi pār mūsu ārlietu
ministra Edgara Rinkeviča (Vienotība) galvu, izsakot tik svarīgo atbalstu Armēnijai. Kā zināms, armēņu genocīdu ir atzinušas virkne valstu, kā
piemēram, Vācija, Francija, Lietuva un, pasarg Dievs, arī Krievija.
Patīk tas vai nepatīk mūsu ārlietu ministram, bet, manuprāt, tieši
Krievija pašlaik un arī senākā pagātnē ir bijusi un ir vienīgais Armēnijas
neatkarības garants Diez vai ASV sāks karu ar NATO valsti Turciju Armēnijas dēļ.
Mēs, kas esam mūža lielāko daļu esam nodzīvojuši Padomju
Savienībā, labi atceramies, ka toreiz Armēnijas PSR ģerbonī bija attēlota
kristiešu svētvieta Ararata kalns. Tas palicis arī mūsdienu Armēnijas valsts
ģerbonī.
Manā uzskatā E.Rinkevičs nesaprot, ka „lielo zēnu”
kompānijā ASV, Vācijā un Francijā viņu tāpat
neviens nopietni neuztver, jo tās ir naskas uz dubultstandartu piekopšanu,. Piemēram
Vācijas Federatīvā Republika cieši sadarbojas ar Krieviju gāzes
vada "Nordstream 2" būvniecībā un Francija pirms Ukrainas krīzes bija gatava
Krievijai uzbūvēt un pārdot aviācijas bāzes kuģi "Mistrāl". Tajā pašā laikā, manuprāt, Latvija E.Rinkeviča personā demonstrē
vienu no kareivīgākajiem sankciju toņiem
attiecībā pret Krieviju un visvairāk
pati no tā dabū ciest, nenodarot vismazāko kaitējumu Krievijas biznesam
Latvijā. Protams, tas nenozīmē, ka mums
būtu jebkādā veidā jāattaisno
Krievijas rīcība Ukrainā.
Vai tiešām E.Rinkevičs nesaprot, ka Armēnija ir lielvalstu
spēļu ķīlniece. Piemēram, NATO valsts Turcija ir visai labās attiecībās ar
Krieviju, neraugoties uz notriekto krievu iznīcinātāju. Arī mums „draudzīgā”
Azerbaidžāna gaida izdevīgu mirkli, kad reizi par visām reizēm varētu atrisināt
senās Armēnijas jautājumu, likvidējot
tās valstiskumu.
Mūsu ārlietu ministrs varētu izrādīt lielāku izpratni ne tikai par Armēniju, bet arī par Kataloniju,
kura tagad cenšas iegūt savu neatkarību,
ko mums Latvijai deviņdesmitajos gados
arī neviens no „lielajiem” negribēja pieļaut, bet tam jau ir nepieciešams
stingrs valstsvīra mugurkauls.
Aivars Punka, Mežotnē
