Nerevidēsim Bībeli!

Raksts publicēts "Bauskas Dzīvē" 2017.gada 9.maijā

Nerimstas troksnis, kas sacelts ap Jura Rubeņa it kā izslēgšanas no baznīcas mēģinājumu, ko vadījis Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš. Par to 21.aprīļa „Bauskas Dzīves” redakcijas slejā rakstīja žurnāliste Antra Ērgle.

Ļoti labi atceros, ar cik lielu pacilātību klausījos J.Rubeņa uzrunu Latvijas Tautas Frontes otrajā kongresā, kad emocijas bija sakāpinātas tiktāl, ka kongress varēja ļoti slikti beigties, bet J.Rubeņa  vārdi kaislības nomierināja.

Kopš tiem laikiem ir pagājuši gandrīz 28 gadi un diemžēl šis kādreiz manās acīs ļoti cienītais mācītājs ir izmainījies līdz nepazīšanai.

Ja vēl nesen viņš publicēja tīri jaukas bērnu dzejoļu grāmatiņas, tad pēdējais viņa garadarbs „ Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss” manu attieksmi pret šo cilvēku diametrāli izmainīja. Esmu noskatījies T.Tālberga veidoto LKR raidījumu par šo tēmu un iepazinies ar interneta vietni izgaismots.lv/nepievilieties, kurā Jānis Biķis atklāj šī darba visus „dārgumus” - misticismu, jogu, dzenbudismu, okultismu, elkdievību u.c. J.Rubenis atsaucas uz Kabalas mācību, saskaņā ar kuru Ādama pirmā sieva esot bijusi Lilita, bet tikai otrā - Ieva. Tiek zaimots Jēzus pieļaujot, ka, ļoti iespējams viņš bija precējies. Grāmatā ir zaimojoši attēli, kuros attēlots krustā sistais Jēzus seksuālā aktā ar sievieti. Fundamentāli mainīta Tēvreize, kura J.Rubeņa versijā beidzas ar vārdiem:  „Jo Tu esi Klātbūtne, Spēks un Gaišums vienmēr un visur”.

Nezinu, ko lems Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas augstākā vadība, bet manās acīs J.Rubenis ir zaudējis tiesības būt luterāņu mācītājs, jo viņš ir sevi nostādījis augstāk par Jēzu Kristu - mūsu glābēju. Mums atliek tikai lūgt Dievu, lai viņš atgriežas no saviem maldiem.

Ja kāds, kas uzskata sevi par kristieti,  noliedz Bībelē rakstīto, tad tas ir tāpat, ja fiziķis noliegtu Ņutona likumus. Abos gadījumos sekas ir vienlīdz bēdīgas.

Populista viedoklis

Pārpublicēts no "Bauskas Dzīve" 03-02-2017

 Aivars Punka, kristietis, zemnieks un fiziķis

Decembra beigās manās rokās nonāca žurnāls „Kapitāls” un patīkami pārsteigdams ar 2017.gada biznesa stratēģijas analīzi Donalda Trampa ievēlēšanas gaismā. Atšķirībā no vairuma plašsaziņas līdzekļu, tajā uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņu ievēlētā prezidenta galvas netika lieti mēsli.

Trampa pirmie soļi parāda, ka viņam pašas svarīgākās ir ASV intereses, ar pārējām valstīm, arī Krieviju, labāk veidotu divpusējas attiecības, nevis iesaistītos globālās vienošanās kā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) , kas izdevīgs Kanādai un Meksikai, Klusā okeāna reģionu partnerība (TPP) un ES – ASV transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP). ASV automobiļu (Ford, Chrysler un Lincoln) ražošanas pārcelšana no Meksikas un Ķīnas pārcelsies uz ASV nozīmē to, ka miljardieri būs spiesti samazināt savus tēriņus, jo nevarēs ekspluatēt lētu darbaspēku. Diemžēl kaut kas līdzīgs saskatāms Latvijas un ES bagāto valstu kontekstā.

Tāpēc nevaru pievienoties A.Ērgles rakstā „Pārslimosim vai padosimies” 24.janvāra „Bauskas Dzīves” 2.lpp. paustajam viedoklim viedoklim par populisma kaitīgumu. Runājot par pašvaldību vēlēšanām, ja gribam Rīgas mēra krēslā nomainīt N.Ušakovu, tad Saeimai steidzīgi jāatceļ procentu barjeras pašvaldību vēlēšanās!

Televīzijā plaši atspoguļoto rozā feministu protestu akcijas aktīvi esot  atbalstījis viens no Hilarijas Klintones sponsoriem Dž.Soross. Tur esot piedalījušās feministes, kuras iestājas par parandžu nēsēšanu un pat šariata likumiem. Te nu mans uzskats - lieki jebkuri komentāri.

K.Streipa dzīvniecisko naidu pret Trampu var izskaidrot ar ASV prezidenta attieksmi pret homoseksuālismu. Diemžēl Streipam ir neierobežotas iespējas katru vakaru savā raidījumā „Streipa prāta mehānika” TV24  „skalot” Latvijas iedzīvotāju smadzenes, nevairoties no jēlībām savos komentāros.  Tas, ka Latvijai būs jāveido pēc iespējas labākas attiecības ar ASV viņu neuztrauc.

Kad šim prettrampistu korim pievienojās mūsu eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga man radās daži jautājumi: Vai viņa ir bijusi uz kaut vienu represēto saietu kā pārējie mūsu valsts prezidenti; Vai patiesi viņa nebija vienīgā no Baltijas valstu prezidentiem, kas aizskrēja uz Kremli tikties ar V.Putinu; Vai viņas prezidentūras laikā neiestājamies ES uz vissliktākajiem nosacījumiem; Vai viņa nebija tā, kura divreiz par Ministru Prezidentu nominēja vienu no lielākajiem Latvijas „prihvatizatoriem” Andri Šķēli. Diez vai domājoša tauta tos var uzskatīt par labiem darbiem.

Ziemassvētku vakaru  sagaidīju Rīgas Domā, kur viens no Bībeles lasījumiem tika uzticēts eksprezidentei V.V.Freibergai,  ko viņa tiešām paveica godam. Bet vai viņas glābējs ir Jēzus Kristus, tas ir jāatbild viņai pašai. Ko no sirds mūsu eksprezidentei novēlu piedzīvot un neatbalstīt Bībeles revidētājus.

Dators sargā no salnām

Pārpublicēts no Bauskas Dzīves. (raksts ievietots no jauna, jo nejauši tika izdzēsts)

2014. gada 20. un 21. februārī LLU Jelgavas pilī notika konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”.

Savā atklāšanas runā Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile uzsvēra  cik svarīgi ir lauksaimniecībā strādāt līdzsvaroti un sabalansēti, vienlaicīgi iegūstot augstas ražas gan nekaitējot apkārtējai videi.

Gan plenārsēdē gan laukkopības, dārzkopības, lopkopības sekcijās un stenda referātos aplūkotais šo tēzi tikai apstiprināja un izvērsa  plašā lauksaimniecisko pētījumu klāsta atspoguļojumā.

Tā, piemēram, profesors Viesturs Jansons savos pētījumos ar slāpekļa mēslojumu bija konstatējis, ka visvairāk piesārņotākā ūdens tilpne Latvijā ir Lielupes baseins. To, ka daudzi zemnieki nelieto sabalansētu minerālmēslojumu un graudaugus pārmēslo ar slāpekli savus pētījumos ir secinājis arī  dr.habil.agr. Antona Ruža. Par nepieciešamību plānot sabalansētu kultūraugu mēslošanu balstītu uz regulārām augsnes augsnes analīzēm norādīja arī dr.habil.agr. Aldis Kārkliņš.

Ziņojumos daudz  uzmanības tika veltīts bioloģiski aktīvo preparātu ietekmei uz augu ražību un citiem parametriem. Vairāki ziņojumi tika veltīti vermikomposta (biohumusa) effektivitātes pētījumiem.

Vairāki interesanti pētījumi bija veltīti dārzkopībai – kameņu izmantošanu kultūraugu apputksnēšanai , bumbieru augļu vidējās masas atkarībai no nokrišņu daudzuma, krūmmelleņu apgriešanas intensitātes ieteikmei uz ražu un citi. Ziedu audzētājus varētu interesēt dr.agr. Antras Balodes pētījumi par mikrobioloģisko preparātu ietekmi uz liliju pavairošanu no zvīņlapām. Viņa arī koordinē  pētījumus par Latvijai jaunu lauksaimniecības virzienu – trifeļu introdukciju un audzēšanas tehnoloģiju izstrādi.

Šai īsajā rakstā protams nav iespējams nosaukt visus pētījumu virzienus un to veicējus.

Taču priekš sevis „saldo ēdienu” dabūju nobaudīt konferences noslēguma daļā pēc LLU Informātikas tehnoloģiju fakultātes profesores, matemātiķes Irinas Arhipovas vadītās diskusijas „Kādai jābūt lauksaimniecības zinātnei turpmāk”.

Proti tikko bija iznākusi LU Matemātikas un informātikas institūtā tapusī monogrāfija „Nākotnes precīzās saimniekošanas tehnoloģijas Latvijas laukiem”, kuras izdošanu koordinēja dr.math. Māris Alberts un iepriekšaprakstītās konferences organizācijas komitejas vadītāja dr.agr. Dzidra Kreišmane.

Lielākā monogrāfijas daļa ir veltīta Amerikas lielogu dzērvenēm un to aizsardzībai no salnām. Praktiskie izmēģinājumi tika veikti  dr.sc.ing. Andra Špata pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas”. Pētījumi tika veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Dzērvenēm ziedēšanas laikā visbīstamākās ir tā saucamās radiācijas salnas, kuras iestājas bezvēja, bezmākoņu, zema gaisa relatīvā mitruma naktīs, kad gaisa temperatūra tuvojas 0⁰ grādiem pēc Celsija. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi diagnosticēt atbilstošos parametrus - gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu, pēc kuriem var pieņemt lēmumu par mākslīgās miglas radīšanu dzērveņu laukā, kas var pasargāt ziedus no nosalšanas.

Gaisa relatīvo mitrumu, temperatūru 80 cm augstumā virs dzērveņu mētrām un dzērveņu mētru temperatūru nosaka ar atbilstošiem elektroniskiem sensoriem. Laugas purva 8,7 ha dzērveņu stādījumos tika izvietoti 6 šādu mezglu punktu ar sensoriem , kas veido bezvadu sensoru tīklu (BST) kas caur mērijumu datus apkopojošo vārteju (programmējama elektroniska ierīce) ar mobilo sakaru palīdzību saistās ar internetu. Lēmumu miglot vai nemiglot pieņem dators, kurš, izmantojot internetu, saņem informāciju no BST un iedarbina ūdens šķīdumu aerolizācijas iekārtas. Lai 8,7 ha pārklātu ar disperģētu iekārtai bija nepieciešams tikai 8 minūtes.

Aplūkotais pētījums varētu būt interesants ne tikai dzērveņu audzētājiem, bet arī augļu dārzu īpašniekiem. Par minētajām izstrādnēm jau ir ieinteresējušies Holandes kartupeļu audzētāji un Grieķijas mežu ugunsdzēsēji.

Lūk, kas varētu būt viens no potenciālajiem Latvijas Nokia!

Gan konferencē, gan aplūkotajā monogrāfijā liela vērība tika pievērsta precīzai lauksaimniecībai, saskaņā ar kuru katrs lauka nogabals prasās pēc dažādas mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pašlaik lauksaimniekiem jau ir pieejama tehnika, kura ļauj mēslot lauka atsevišķās daļas atbilstoši to nepieciešamībai pēc mēslojuma izmantojot mainīgo lietošanas devu (MLD) metodi. Tāpat ir jau iespējama diferencēta lauku apstrāde ar herbicīdiem un augu papildmēslošanas ar slāpekli, kas balstās uz augu lapotnes atstarotās gaismas analīzi.

Tāpēc, lai iegūtu maksimālas, veselīgas ražas un vienlaicīgi nekaitētu apkārtējai videi lauksaimnieniekiem ir nepieciešams nepārtraukti mācīties un sadarboties ar zinātni. Tas neapšaubāmi ļaus mums labāk konkurēt arī netaisnīgās konkurences ES apstākļos.

2014-03-16, Mežotnē                                         Aivars Punka