Nesen LTV1 100.panta ietvaros satikās kādreizējās domubiedres, bet tagad politiskās pretinieces Helēna Demakova un Sarmīte Ēlerte.
Manu uzmanību saistīja šo abu dāmu uzskatu atšķirības vienā jautājumā – vai skolēniem būtu jāmācās no vienas vai vairākām grāmatām.
„Tostarp jautājumā par mācību grāmatām. H. Demakova uzskata, ka skolās katrā priekšmetā vajadzīga viena mācību grāmata, kas brīvi pieejama arī internetā, izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. ‘Un nekas neliedz vecākiem piepirkt vēl citas grāmatas, ja viņi to vēlas’,» sacīja H.Demakova. Savukārt S.Ēlerte uzskata, ka « nevar būt viena mācību grāmata, tas būtu kā īsais kurss. Skolām savs piedāvājums ir jādažādo, nevis jāiet pēc viena standarta».”(Citēts no www.diena.lv)
Man šī S.Ēlertes atbilde nebija liels pārsteigums, jo gandrīz divus gadu desmitus atkarībā no politiskās konjuktūras, S.Ēlerte kā laikraksta Diena galvenā redaktore nodarbojās ar „dažādošanas” ieviešanu Latvijā.
Kad vajadzēja sagatavot Latviju iestājai ES un NATO, tad labs bija arī Andris Šķēle. Vēlāk tāds bija „ģeniālais un godīgais” Einārs Repše. Tieši viņa premjerēšanas laikā notika viskrasākais Latvijas ekonomikas pavērsiens liberālisma virzienā.
Masu informācijas līdzekļos jau ir izskanējusi doma, ka par nākamo Latvijas prezidenti varot kļūt Sarmīte Ēlerte. Tā ir diezgan reāla iespējamība, ņemot vērā viņas kuplo „avju „ pulku.
Viens no S.Ēlertes „dažādošanas” veidiem ir homoseksuālisma propoganda. Visi tie, kas iestājas pret šīs izlaidības, slimības un nelaimes propagandu, tiek nosaukti par atpalikušiem homofobiem, kuri noteikti ir jāpāraudzina, sākot jau ar bērnudārzu.
Lūk, tas ir arī viens no Ēlertesprāt iemesliem, kāpēc ir jādažādo sabiedrība: Nost ar tradicionālajām, konservatīvajām vērtībām, ir atļauts viss, kas nav aizliegts ar likumu. Bet arī likumu mēs (liberāļi) piemērosim sev.
Es noteikti negribētu piedzīvot laikus, kādi jau pienākuši Zviedrijā, kur mācītājus sēdina cietumā par to, ka viņi citē Bībeli, kur homoseksuālisms tiek nosaukts par grēku.
Es, kā kristietis, nevēlos ieslodzīt šos nelaimīgos cilvēkus „pidarolezborijos”, taču arī negribu pieļaut grēka pasludināšanu par normu.
Labi atceros 2006.gada vasaru, kad tikko mūžībā aizgāja Eduards Pāvuls. Otrā dienā nopirku abus lielākos Latvijas laikrakstus: Neatkarīgo rīta avīzi un Dienu. Pirmajai visu pirmo lappusi aizņēma E.Pāvulam veltīts nekrologs, turpretī otrajai visvarīgākā ziņa bija peripētijas ap homoseksuāļu gājienu.
Lai arī es galīgi neesmu H.Demakovas fans, taču piekrītu viņai jautājumā par mācību grāmatām.
Pirmkārt, tāpēc ka mums nav tik daudz pedagogu, kuri atbilstu S.Ēlertes augstajām prasībām.
Otrkārt, tāpēc ka visiem vidusskolas beidzējiem ir jādod iespējas iestāties jebkurā augstskolā.
Treškārt, tāpēc ka sevišķi apdāvinātiem bērniem jāmācās speciālo novirzienu skolās. Priekš tā mums pietiks talantīgu pedagogu.
Un ceturtkārt, skolēnu vecākiem būs mazāk izdevumu grāmatu iegādei.
Lūk, šie ir tikai divi no iemesliem, kāpēc es Jūs, Sarmīt Ēlert, negribu redzēt kā nākošo prezidenta pils saimnieci.
Aivars Punka, 10.Saeimas deputātu kandidāts no KDS (13.saraksts) Zemgalē.
