Jo tuvāk nāk 2.oktobris - 10.Saeimas vēlēšanu diena, jo grūtākā situācijā nonāk vēlētāji, nespējot izvēlēties starp daudzajiem politiķu piedāvājumiem.
To vēl vairāk sarežģī politisko spēku „konsolidācija”. Konsolidējas pat pilnīgi pretēju ideoloģiju pārstāvji.
Tā Vienotībā ir apvienojušies liberāļi no JL, daļēji konservatīvā PS un nosacīti kreisā SCP. Daudzos jautājumos šīm partijām ir atšķirīgi viedokļi. Grūti iedomāties, kā piemēram Seiles un Šadurska uzskati nacionālajos jautājumos sadzīvo ar Loskutova noliedzošo attieksmi pret Latvijas okupācijas faktu. „Kreisais” Štokenbergs pilnībā devalvē progresīvā nodokļa jēdzienu, iesakot to ieviest no ienākumiem, kuri pārsniedz 10 000 latus mēnesī. Manuprāt mūsu Bauskas novadā diez vai atradīsies kaut vai viens šāda ienākuma nodokļa maksātājs, kas atbilstu šim kritērijam. Savukārt Repše progresīvā nodokļa skalu gribēja ieviest no ienākumiem, kas tikko pārsniedz 300 latu robežu, tādejādi pilnība diskreditējot šī nodokļa pamatideju. Tas, ka 10.saeimas vēlēšanās vienlaicīgi startēs piemēram Ēlerte un sociāldemokrāts Lejiņš vēl vairāk sarežģīs vēlētāju izvēli par labu šim sarakstam.
Vēl trakāks politiskais kokteilis valda veidojumā „Par labu Latviju” (PLL), kurā apvienojušies labēji „konservatīvie” TP, itkā kristīgo vērtību aizstāvji LPP un liberāļi no LC. Konservatīvās un kristīgās vērtības šis veidojums piesauc tikai tāpēc , lai pievilinātu attiecīgos vēlētāju. Lai galīgi saduļķotu vēlētāju prātus, šī apvienība kārtējo reizi izmanto Ulmaņa vārdu, uzaicinot bijušo valsts prezidentu Gunti Ulmani par šīs apvienības vadītāju. Tai pat laikā visas lietas virza un nosaka AŠ2. Tiešām - Gebelsa un Staļina cienīga rīcība.
Pagaidām vispopulārākais politiskais spēks – Saskaņas centrs ideoloģiski ir viens no monolītākajiem. Tas sevi reprezentē kā kreisu sociāldemokrātisku spēku. SC lielākā mērķauditorija ir krieviski runājošais elektorāts. Arī latviešu aprindās tas iegūst aizvien lielāku popularitāti, pateicoties savai sociālajai un uz cilvēku vērstai ievirzei. Tiesa arī SC ir sponsorējis Parex, tādejādi liekot apšaubīt tā patiesos mērķus. Tāpat korupcijas skandālos tā ir iesaistīta ne mazāk kā citas Saeimā pārstāvētās partijas.
Arī ZZS ir pietiekoši monolīts politiskais spēks, kam ir stabils elektorāts. Tam daudzi pareģo izšķirošo lomu pēcvēlēšanu koalīcijas izveidē.
Topošās apvienības VL un TB/LNNK galvenais mērķis ir nelaist pie varas SC. Tāds pat mērķis ir arī Vienotībai.
Taču vēlētājam būs jāizvēlas tikai viens saraksts par kuru balsot. Ar plusiem un mīnusiem viņš varēs paregulēt ievēlēto deputātu kārtību. Tai pat laikā cits balsotājs par šo sarakstu izvēlēsies citu kārtību. Rezultātā manas kā vēlētāja intereses Saeimā var neviens nepārstāvēt.
Patreizējā Saeimas vēlēlēšanu kārtība liek balsot nevis par labāko sarakstu un labākajiem cilvēkiem , bet par mazāko ļaunumu.
Tas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi: 6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Pie pašreizējās vēlēšanu kārtības teorētiski un arī praktiski ir iespējams, ka Saeimā tiek ievēlēts tikai viens vai divi saraksti par kuriem kopā nobalsojuši ne vairāk kā piemēram 30 % vēlētāju. Pārējo 70 % vēlētāju balsis saņems šie(is) saraksti(s). Secinājumus katrs var izdarīt pats, izejot no politiskajām simpātijām.
Tāpēc, manuprāt ir nepieciešams atteikties no 5% barjeras. Šī viedokļa kritiķi apgalvo, ka tas padarīšot Saeimu vēl mazāk lemtspējīgu pārāk daudzo sīkpartiju klātbūtnes dēļ.
No tā varētu izvairīties ar šādiem mehānismiem.
Ieviešot tautas vēlēta prezidentu, kuram būtu tiesības atlaist Saeimu, ja tā nespēj 1.mēneša laikā pēc ievēlēšanas izveidot valdību.
Deputātu ieinteresētību ātrāk vienoties varētu panākt nosakot, ka par Saeimas deputātu var būt tikai divus termiņus pēc kārtas.
Pats balsošu un aicinu arī visus pārējos Latvijas pilsoņus balsot nevis par mazāko ļaunumu, bet par savām un Latvijas interesēm.
