2014. gada 20. un 21.
februārī LLU Jelgavas pilī notika konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”.
Savā atklāšanas runā
Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile uzsvēra cik svarīgi ir lauksaimniecībā strādāt līdzsvaroti
un sabalansēti, vienlaicīgi iegūstot augstas ražas gan nekaitējot apkārtējai
videi.
Gan plenārsēdē gan laukkopības,
dārzkopības, lopkopības sekcijās un stenda referātos aplūkotais šo tēzi tikai apstiprināja
un izvērsa plašā lauksaimniecisko
pētījumu klāsta atspoguļojumā.
Tā, piemēram, profesors
Viesturs Jansons savos pētījumos ar slāpekļa mēslojumu bija konstatējis, ka
visvairāk piesārņotākā ūdens tilpne Latvijā ir Lielupes baseins. To, ka daudzi
zemnieki nelieto sabalansētu minerālmēslojumu un graudaugus pārmēslo ar
slāpekli savus pētījumos ir secinājis arī dr.habil.agr. Antona Ruža. Par nepieciešamību
plānot sabalansētu kultūraugu mēslošanu balstītu uz regulārām augsnes augsnes
analīzēm norādīja arī dr.habil.agr. Aldis Kārkliņš.
Ziņojumos daudz uzmanības tika veltīts bioloģiski aktīvo
preparātu ietekmei uz augu ražību un citiem parametriem. Vairāki ziņojumi tika
veltīti vermikomposta (biohumusa) effektivitātes pētījumiem.
Vairāki interesanti pētījumi
bija veltīti dārzkopībai – kameņu izmantošanu kultūraugu apputksnēšanai ,
bumbieru augļu vidējās masas atkarībai no nokrišņu daudzuma, krūmmelleņu
apgriešanas intensitātes ieteikmei uz ražu un citi. Ziedu audzētājus varētu
interesēt dr.agr. Antras Balodes pētījumi par mikrobioloģisko preparātu ietekmi
uz liliju pavairošanu no zvīņlapām. Viņa arī koordinē pētījumus par Latvijai jaunu lauksaimniecības
virzienu – trifeļu introdukciju un audzēšanas tehnoloģiju izstrādi.
Šai īsajā rakstā protams nav
iespējams nosaukt visus pētījumu virzienus un to veicējus.
Taču priekš sevis „saldo
ēdienu” dabūju nobaudīt konferences noslēguma daļā pēc LLU Informātikas
tehnoloģiju fakultātes profesores, matemātiķes Irinas Arhipovas vadītās
diskusijas „Kādai jābūt lauksaimniecības zinātnei turpmāk”.
Proti tikko bija iznākusi LU
Matemātikas un informātikas institūtā tapusī monogrāfija „Nākotnes precīzās
saimniekošanas tehnoloģijas Latvijas laukiem”, kuras izdošanu koordinēja
dr.math. Māris Alberts un iepriekšaprakstītās konferences organizācijas
komitejas vadītāja dr.agr. Dzidra Kreišmane.
Lielākā monogrāfijas daļa ir
veltīta Amerikas lielogu dzērvenēm un to aizsardzībai no salnām. Praktiskie
izmēģinājumi tika veikti dr.sc.ing.
Andra Špata pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas”. Pētījumi tika veikti ar Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.
Dzērvenēm ziedēšanas laikā visbīstamākās
ir tā saucamās radiācijas salnas, kuras iestājas bezvēja, bezmākoņu, zema gaisa
relatīvā mitruma naktīs, kad gaisa temperatūra tuvojas 00
grādiem pēc Celsija. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi diagnosticēt atbilstošos
parametrus - gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu, pēc kuriem var pieņemt
lēmumu par mākslīgās miglas radīšanu dzērveņu laukā, kas var pasargāt ziedus no
nosalšanas.
Gaisa relatīvo mitrumu,
temperatūru 80 cm augstumā virs dzērveņu mētrām un dzērveņu mētru temperatūru
nosaka ar atbilstošiem elektroniskiem sensoriem. Laugas purva 8,7 ha dzērveņu
stādījumos tika izvietoti 6 šādu mezglu punktu ar sensoriem , kas veido bezvadu
sensoru tīklu (BST) kas caur mērijumu datus apkopojošo vārteju (programmējama elektroniska
ierīce) ar mobilo sakaru palīdzību saistās ar internetu. Lēmumu miglot vai
nemiglot pieņem dators, kurš, izmantojot internetu, saņem informāciju no BST un
iedarbina ūdens šķīdumu aerolizācijas iekārtas. Lai 8,7 ha pārklātu ar
disperģētu iekārtai bija nepieciešams tikai 8 minūtes.
Aplūkotais pētījums varētu
būt interesants ne tikai dzērveņu audzētājiem, bet arī augļu dārzu īpašniekiem.
Par minētajām izstrādnēm jau ir ieinteresējušies Holandes kartupeļu audzētāji
un Grieķijas mežu ugunsdzēsēji.
Lūk, kas varētu būt viens no
potenciālajiem Latvijas Nokia!
Gan konferencē, gan
aplūkotajā monogrāfijā liela vērība tika pievērsta precīzai lauksaimniecībai,
saskaņā ar kuru katrs lauka nogabals prasās pēc dažādas mēslošanas un augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pašlaik lauksaimniekiem jau ir pieejama
tehnika, kura ļauj mēslot lauka atsevišķās daļas atbilstoši to nepieciešamībai
pēc mēslojuma izmantojot mainīgo lietošanas devu (MLD) metodi. Tāpat ir jau
iespējama diferencēta lauku apstrāde ar herbicīdiem un augu papildmēslošanas ar
slāpekli, kas balstās uz augu lapotnes atstarotās gaismas analīzi.
Tāpēc, lai iegūtu
maksimālas, veselīgas ražas un vienlaicīgi nekaitētu apkārtējai videi
lauksaimnieniekiem ir nepieciešams nepārtraukti mācīties un sadarboties ar
zinātni. Tas neapšaubāmi ļaus mums labāk konkurēt arī netaisnīgās konkurences
ES apstākļos.
2014-03-16, Mežotnē Aivars
Punka
