Kā balsoju un vēlētos balsot vēlēšanās!

Šajās ES parlamenta vēlēšanās balsoju par  diviem cilvēkiem no ZZS  - Armandu Krauzi (5.vieta sarakstā) un Ilzi Kļavu (13.vieta sarakstā). Pirmo pazīstu kā bijušo LOSP valdes priekšsēdētāju, biškopi aktīvu Latvijas zemnieku interešu lobiju Briselē. Savukārt Ilze Kļava ir bijusi  ilggadīga Latvijas mazpulku vadītāja un joprojām turpina tajos darboties. Manuprāt tieši šie divi cilvēki bija pelnījuši vietu Eiroparlamentā nevis populiste Iveta Grigule, kura pēc ievēlēšanas notēloja „slimu” un neieradās uz Dombura studiju. Arī pārējos 9.saraksta kandidātus izsvītroju.

Bet es vēl labprāt būtu balsojis par LSDSP  3.sarakstu un atstājis tajā tikai  sesto kārtas numuru Juri Dzelmi zinātnieku kvantu ķīmijas jomā.

No Latvijas Atdzimšanas partijas saraksta atstātu saraksta līderi Andri Rubinu un Tautas Frontes vienu no izveidošanas iniciātoriem Valdi Šteinu (3.vieta sarakstā).

Tāpat Eiroparlamentā vēlētos redzēt vienīgo goda vīru no KDS banku speciālistu profesoru Ivaru Brīveru (5.vieta sarakstā).

Un kā septītais mans favorīts būtu filmas padomju stāsts izveidotājs Edvīns Šnore (4.vieta) no NA. Ievēlēto Robertu Zīli izsvītrotu pat ar divām svītrām kā pilnīgi atrāvušos no Latvijas realitātes.

Protams, ka es līdzīgi gribētu arī balsot visās turpmākajās vēlēšanās. Vismaz vārdos par to iestājas „No sirds Latvijai” līdere Ingūna Sudraba. Ja šī partija vēl pirms vēlēšanām ierosinās referendumu par jaunu vēlēšanu likumu, tad iespējams tas nebūs tikai priekšvēlēšanu triks, jo labi zināms, ka Saeima nekad neatbalstīs ideju, ka nav vajadzīgas Saeimas vēlēšanu procentu barjeras, saraksti ir grozāmi, tos var iesniegt jebkura 100 cilvēku grupa, bet par Saeimas deputātu viens cilvēks drīkst būt tikai 2 termiņus pēc kārtas.

Par to esmu savulaik rakstījis BDz rakstā - „Baronlaiki” un patiesas tautvaldības iespējas Latvijā!

Dators sargā no salnām

2014. gada 20. un 21. februārī LLU Jelgavas pilī notika konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”.

Savā atklāšanas runā Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile uzsvēra  cik svarīgi ir lauksaimniecībā strādāt līdzsvaroti un sabalansēti, vienlaicīgi iegūstot augstas ražas gan nekaitējot apkārtējai videi.

Gan plenārsēdē gan laukkopības, dārzkopības, lopkopības sekcijās un stenda referātos aplūkotais šo tēzi tikai apstiprināja un izvērsa  plašā lauksaimniecisko pētījumu klāsta atspoguļojumā.

Tā, piemēram, profesors Viesturs Jansons savos pētījumos ar slāpekļa mēslojumu bija konstatējis, ka visvairāk piesārņotākā ūdens tilpne Latvijā ir Lielupes baseins. To, ka daudzi zemnieki nelieto sabalansētu minerālmēslojumu un graudaugus pārmēslo ar slāpekli savus pētījumos ir secinājis arī  dr.habil.agr. Antona Ruža. Par nepieciešamību plānot sabalansētu kultūraugu mēslošanu balstītu uz regulārām augsnes augsnes analīzēm norādīja arī dr.habil.agr. Aldis Kārkliņš.

Ziņojumos daudz  uzmanības tika veltīts bioloģiski aktīvo preparātu ietekmei uz augu ražību un citiem parametriem. Vairāki ziņojumi tika veltīti vermikomposta (biohumusa) effektivitātes pētījumiem.

Vairāki interesanti pētījumi bija veltīti dārzkopībai – kameņu izmantošanu kultūraugu apputksnēšanai , bumbieru augļu vidējās masas atkarībai no nokrišņu daudzuma, krūmmelleņu apgriešanas intensitātes ieteikmei uz ražu un citi. Ziedu audzētājus varētu interesēt dr.agr. Antras Balodes pētījumi par mikrobioloģisko preparātu ietekmi uz liliju pavairošanu no zvīņlapām. Viņa arī koordinē  pētījumus par Latvijai jaunu lauksaimniecības virzienu – trifeļu introdukciju un audzēšanas tehnoloģiju izstrādi.

Šai īsajā rakstā protams nav iespējams nosaukt visus pētījumu virzienus un to veicējus.

Taču priekš sevis „saldo ēdienu” dabūju nobaudīt konferences noslēguma daļā pēc LLU Informātikas tehnoloģiju fakultātes profesores, matemātiķes Irinas Arhipovas vadītās diskusijas „Kādai jābūt lauksaimniecības zinātnei turpmāk”.

Proti tikko bija iznākusi LU Matemātikas un informātikas institūtā tapusī monogrāfija „Nākotnes precīzās saimniekošanas tehnoloģijas Latvijas laukiem”, kuras izdošanu koordinēja dr.math. Māris Alberts un iepriekšaprakstītās konferences organizācijas komitejas vadītāja dr.agr. Dzidra Kreišmane.

Lielākā monogrāfijas daļa ir veltīta Amerikas lielogu dzērvenēm un to aizsardzībai no salnām. Praktiskie izmēģinājumi tika veikti  dr.sc.ing. Andra Špata pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas”. Pētījumi tika veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Dzērvenēm ziedēšanas laikā visbīstamākās ir tā saucamās radiācijas salnas, kuras iestājas bezvēja, bezmākoņu, zema gaisa relatīvā mitruma naktīs, kad gaisa temperatūra tuvojas 0⁰ grādiem pēc Celsija. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi diagnosticēt atbilstošos parametrus - gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu, pēc kuriem var pieņemt lēmumu par mākslīgās miglas radīšanu dzērveņu laukā, kas var pasargāt ziedus no nosalšanas.

Gaisa relatīvo mitrumu, temperatūru 80 cm augstumā virs dzērveņu mētrām un dzērveņu mētru temperatūru nosaka ar atbilstošiem elektroniskiem sensoriem. Laugas purva 8,7 ha dzērveņu stādījumos tika izvietoti 6 šādu mezglu punktu ar sensoriem , kas veido bezvadu sensoru tīklu (BST) kas caur mērijumu datus apkopojošo vārteju (programmējama elektroniska ierīce) ar mobilo sakaru palīdzību saistās ar internetu. Lēmumu miglot vai nemiglot pieņem dators, kurš, izmantojot internetu, saņem informāciju no BST un iedarbina ūdens šķīdumu aerolizācijas iekārtas. Lai 8,7 ha pārklātu ar disperģētu iekārtai bija nepieciešams tikai 8 minūtes.

Aplūkotais pētījums varētu būt interesants ne tikai dzērveņu audzētājiem, bet arī augļu dārzu īpašniekiem. Par minētajām izstrādnēm jau ir ieinteresējušies Holandes kartupeļu audzētāji un Grieķijas mežu ugunsdzēsēji.

Lūk, kas varētu būt viens no potenciālajiem Latvijas Nokia!

Gan konferencē, gan aplūkotajā monogrāfijā liela vērība tika pievērsta precīzai lauksaimniecībai, saskaņā ar kuru katrs lauka nogabals prasās pēc dažādas mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pašlaik lauksaimniekiem jau ir pieejama tehnika, kura ļauj mēslot lauka atsevišķās daļas atbilstoši to nepieciešamībai pēc mēslojuma izmantojot mainīgo lietošanas devu (MLD) metodi. Tāpat ir jau iespējama diferencēta lauku apstrāde ar herbicīdiem un augu papildmēslošanas ar slāpekli, kas balstās uz augu lapotnes atstarotās gaismas analīzi.

Tāpēc, lai iegūtu maksimālas, veselīgas ražas un vienlaicīgi nekaitētu apkārtējai videi lauksaimnieniekiem ir nepieciešams nepārtraukti mācīties un sadarboties ar zinātni. Tas neapšaubāmi ļaus mums labāk konkurēt arī netaisnīgās konkurences ES apstākļos.

2014-03-16, Mežotnē                                         Aivars Punka