Kā man balsot?

Pārpublicēts no laikraksta Bauskas Dzīve 11.09.2018

Mūsu  tautā populārākā bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga teica, ka esot jābalso par mazāko ļaunumu. Pilnībā pievienojos viņas viedoklim, jo pēc pašreizējā Vēlēšanu likuma nav iespējams balsot par lielāko labumu, proti, izvēlēties ne tikai ideoloģisko virzienu, bet arī vēlamākos deputātu kandidātus no citiem sarakstiem.

Taču arī šinī gadījumā mums vēlētājiem ir iespēja izdarīt būtiskas korekcijas „naudas maisu” veidotajos sarakstos.

Receptes kā to izdarīt ir dotas Lielajā grāmatā jeb Bībelē, kur ir rakstīts, ka tas, kas sevi paaugstina, tas taps pazemināts un otrādi, kas sevi pazemina, tas taps paaugstināts. Tas vēlēšanu sakarā nozīmē, ka ar drošu roku ir jāsvītro jums daudz maz tīkamā saraksta pirmās trīs personas un savukārt, saskaņā ar šai pašā Mūžīgajā grāmatā rakstīto, ka tie pirmie būs pēdējie un pēdējie būs pirmie, droši lieciet plusiņu pēdējam kandidātam, jo tas kā likums ir saraksta godīgākais kandidāts, jo sagādā nepatīkamu konkurenci saraksta „lokomotīvēm”.

Es personīgi mēģināšu atrast tādu sarakstu, kura 4000 zīmju programmā būs rakstīts, ka par Saeimas deputātu var būt tikai 2.termiņus pēc kārtas, pēc tam vismaz vienas vēlēšanas ir jāizlaiž un jāiet pastrādāt citu darbu, bet, ja tauta ļoti vēlēsies, tad pēc šī brīvlaika no darba Tautas un Valsts labā atkal varēs pretendēt uz patiesa Tautas kalpa statusu.

Izcilais mežotnieks Egons Fridrihsons savulaik brīnījās kāpēc Saeimā ir pozīcija un opozīcija, jo visi, taču dodot deputāta zvērestā saka, ka kalpošot Latvijas labumam.

Tad nu vēlētāji saņemamies un apdomīgi izdarām savu izvēli, lai Latvijā beidzot būtu valdība par kuru gribētos lūgt Dievu baznīcā.

Par Latvijas ārlietām un Armēniju

pārpublicēts no laikraksta "Bauskas Dzīve" 29.05.2018

Nebija nekāda armēņu genocīda - tāda lūk „atklāsme” Delfos pirms kāda laiciņa nākusi pār mūsu ārlietu ministra Edgara Rinkeviča (Vienotība) galvu, izsakot tik svarīgo atbalstu  Armēnijai. Kā zināms, armēņu genocīdu ir atzinušas virkne valstu, kā piemēram, Vācija, Francija, Lietuva un, pasarg Dievs, arī Krievija.

Patīk tas vai nepatīk mūsu ārlietu ministram, bet, manuprāt,  tieši Krievija pašlaik un arī senākā pagātnē ir bijusi un ir vienīgais Armēnijas neatkarības garants  Diez vai ASV sāks karu ar NATO valsti Turciju Armēnijas dēļ.

Mēs, kas esam mūža lielāko daļu esam nodzīvojuši Padomju Savienībā, labi atceramies, ka toreiz Armēnijas PSR ģerbonī bija attēlota kristiešu svētvieta Ararata kalns. Tas palicis arī mūsdienu Armēnijas valsts ģerbonī.

Manā uzskatā E.Rinkevičs  nesaprot, ka „lielo zēnu” kompānijā  ASV, Vācijā un Francijā viņu tāpat neviens nopietni neuztver, jo tās ir naskas uz dubultstandartu piekopšanu,. Piemēram Vācijas Federatīvā Republika cieši sadarbojas  ar Krieviju gāzes vada "Nordstream 2" būvniecībā un Francija pirms Ukrainas krīzes bija gatava Krievijai uzbūvēt un pārdot aviācijas bāzes kuģi "Mistrāl".  Tajā pašā laikā, manuprāt, Latvija E.Rinkeviča personā demonstrē vienu no kareivīgākajiem  sankciju toņiem attiecībā  pret Krieviju un visvairāk pati no tā dabū ciest, nenodarot vismazāko kaitējumu Krievijas biznesam Latvijā. Protams, tas nenozīmē, ka mums  būtu  jebkādā veidā jāattaisno Krievijas rīcība Ukrainā.

Vai tiešām E.Rinkevičs nesaprot, ka Armēnija ir lielvalstu spēļu ķīlniece. Piemēram, NATO valsts Turcija ir visai labās attiecībās ar Krieviju, neraugoties uz notriekto krievu iznīcinātāju. Arī mums „draudzīgā” Azerbaidžāna gaida izdevīgu mirkli, kad reizi par visām reizēm varētu atrisināt senās Armēnijas jautājumu,  likvidējot tās valstiskumu.

Mūsu ārlietu ministrs varētu izrādīt lielāku izpratni  ne tikai par Armēniju, bet arī par Kataloniju, kura tagad cenšas iegūt savu  neatkarību, ko mums Latvijai  deviņdesmitajos gados arī neviens no „lielajiem” negribēja pieļaut, bet tam jau ir nepieciešams stingrs valstsvīra mugurkauls.

Aivars Punka, Mežotnē

Mazākuma diktatūrai - nē!

 Raksts publicēts "Bauskas Dzīvē" 2018.gada 13.martā

Pēdējā  laikā daudzos plašzaziņas līdzekļos ar apskaužamu regularitāti parādās raksti tā saucamās Stambulas konvencijas un citu modernās pasaules „vērtību” atbalstam.

Pati Stambulas konvencija iestājoties pret vardarbību  uz bērniem un sievietēm. It kā jau pareizi, taču es uzskatu, ka publiskajā vidē šīs konvencijas atbalstītāji cenšas noslēpt Trojas zirgu – perversā sociāla dzimuma jēdziena uzspiešanu šo konvenciju parakstījušām valstīm. Vienkāršoti runājot, no rīta es varu izbraukt no mājām kā vīrietis, bet jau pusdienlaikā iedomāties, ka esmu sieviete un doties uz sieviešu tualeti. Pioniervalsts šai ziņā ir Zviedrija, kur rigsdāgā reāli apsprieda priekšlikumu par pisuāru likvidēšanu  vīriešu tualetēs.

 Jo sevišķi aktīvi šo „vērtību” popularizēšanā uzdarbojas grupa Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāju un teologu. Tieši kā labākajos padomijas gados tiek sacerētas atbalsta vēstules Jurim Rubenim un citiem LELB šķeltniekiem. Nesen interneta vietne Delfi nopublicēja 14 mācītāju un vienas evanģēlistes aicinājumu visiem LELB piederīgajiem meklēt baznīcas atjaunošanas un dziedināšanas ceļus. Lūk dažas viņu „atziņas”: Baznīca ir sabiedrības spogulis – to veido sabiedrība un tā kalpo sabiedrībai. Viena no Zviedrijas bīskapēm to ir uztvērusi ļoti „mūsdienīgi”, atvēlot kristiešu baznīcā vietu islāma sludināšanai.

Bībele gan saka ko citu: baznīca ir Kristus miesa un baznīcā nedrīkst skanēt citas mācības kā vien evaņģēlija sludināšana.  Tas, manuprāt, lieliski izdodas LELB  arhibīskapam Jānim Vanagam pretstatā J.Cālītim, J.Rubenim, D.Balodei un citiem LELB „reformātoriem”.

Vēl no raksta: Dieva mīlestība ir nediskriminējoša un attiecas uz absolūti ikvienu cilvēku pasaulē. Pareizi, bet Kristus teica laulības pārkāpējai: „Ej un negrēko vairs!”, nevis: „turpini grēkot”, kā Bībeles revidenti cenšas mums to uzspiest.

Vēl viena raksta atziņa: ”Vērtētāju un tiesātāju lomu ir uzņēmušies cilvēki, kuriem, mūsuprāt, ir deformēta izpratne par evanģēliju un kristietības būtību”.

Taču es domāju, ka šo frāzi raksta autoriem vajadzētu visvairāk attiecināt tieši pašiem uz sevi, nevis pierakstīt LELB vadībai, pārējiem mācītājiem un vairumam luterāņu.

Mazākumam nomaldījošos avju ganu, manuprāt,  nav tiesību izmantot viņu ietekmē esošos plašsaziņas līdzekļus, lai jauktu prātus mazāk zinošiem cilvēkiem, jo sevišķi kristiešiem. Mans ieteikums viņiem - vairāk lasiet Bībeli un mazāk jaunāko laiku teologu darbus.

Varu tikai novēlēt savai Baznīcai ar Dieva palīdzību tikt galā ar krīzi. Recepte ir ļoti labi zināma - sludināt tīru evanģēliju vienkāršiem vārdiem, lai tas ir visiem saprotams, un tad paļauties, ka Dievs darīs savu darbu.

Aivars Punka, luterānis