Atjaunosim pirmskara Saeimas vēlēšanu likumu

 ar diviem papildinājumiem.

 

Ļoti daudzu pilsoņu intereses Latvijas Saeimā netiek pārstāvētas, jo esošais Saeimas vēlēšanu likums nepieļauj vēlētājiem iespēju nobalsot par sev vēlamāko politisko spēku procentu barjeras dēļ un arī par sev tīkamāko kandidātu, jo saskaņā ar likumu drīkst balsot tikai par vienu sarakstu nevis izvēlēties deputātu kandidātus no dažādiem sarakstiem.

Kāda ir izvēle, lai cilvēki aktīvāk piedalītos vēlēšanās un neatkarīgi no partijām varētu izvirzīt savus deputātu kandidātus? Ne velti Satversmes tēvi  vēlējās, lai Saeimā būtu pārstāvēti 100 deputāti - 100 personības, 100 viedokļu paudēji.

To nodrošināja pirmskara Saeimas vēlēšanu likums, saskaņā ar kuru vēlētājs 1) Varēja balsot par personām dažādos sarakstos, 2) Vēlēšanās varēja piedalīties ne tikai partijas, bet arī jebkurš pilsonis vai to grupa, kura spēja savākt 100 (iesaku paaugstināt līdz 200, partijas nodibināšanai nepieciešamo skaitam) parakstus, 3) Un nepastāvēja nedemokrātiskā procentu barjera.  

Pie tā arī mums vajadzētu atgriezties.

Daudzu vēlētāju pretarguments ir, ka tad Saeimā būšot tādas pat jukas, korupcija, balsu pirkšana kā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā.

Lai to novērstu, var ieviest divus ļoti vienkāršus mehānismus.

Pirmkārt, par Saeimas deputātu viens cilvēks tāpat kā Valsts prezidents var būt tikai 2 termiņus pēc kārtas. Pēc tam vismaz viens sasaukums ir jāizlaiž, lai atkal varētu kandidēt uz šo amatu. Mūsu valstī daudzus amatus var ieņemt tikai divus termiņus pēc kārtas, piemēram, Valsts prezidenta, Valsts kontroliera, augstskolu rektoru, institūtu direktoru u.c..

Otrkārt, lai neieilgtu politiskie tirgi, tautas vēlētam (ko varētu izvirzīt 1000 pilsoņi, sabiedriskās organizācijas ar šādu individuālo biedru skaitu un partijas) Valsts prezidentam ir jādod tiesības Saeimu atlaist, ja deputāti nespēj 1 mēneša laikā izveidot valdību.

Šādi grozījumi vēlēšanu likumā ļautu atjaunot patiesu demokrātiju. Vēlētāju intereses būtu pārstāvētas daudz plašāk. Iespējams palielinātos arī vēlētāju aktivitāte.

Rezultātā varbūt tikai viens Saeimā ievēlēts pilsonis nākošajās vēlēšanās būs paplašinājis savu domubiedru pulku teiksim līdz jau 10 – 15 deputātiem.

Arī esošajām partijām šādas vēlēšanu likuma izmaiņas nāks par labu, jo partiju līderi būs spiesti rotēt savus politiski aktīvos biedrus, bet paši ārpus Saeimas iepazīt reālo dzīvi.

 

2018-03-07, Mežotnē Aivars Punka

Raksts 2018.gadā tika nopublicēts arī  www.delfi.lv , taču tā liberālie īpašnieki visus lietotāju rakstus tagad ir dzēsuši!   

2023-01-05 Labots un papildināts